Ievadam – mazs virsraksta skaidrojums.

Viss sākās ar to, ka kaut kad maija vidū uzdūros akcijai – WizzAir savā jubilejā rīkoja izpārdošanu “pērc 2 biļetes par vienas cenu” Pēc apspriedes ar kolēģi Salvi izlēmām – “kāpēc gan ne” , un izlemjot ka varētu pagarināt vasaru, no piedāvājuma izvēlējāmies saulaino Barselonu oktobra beigās. Tā nu biļetes par sviestmaizi bija dabūtas un atlika tikai nogaidīt pāris mēnešus un doties ceļā.

Esmu no tiem cilvēkiem kam parasti patīk savus ceļojumus kaut cik saplānot un vismaz aptuveni zināt kur un kad es būšu. Taču šoreiz viss bija pilnīgi savādāk – mums nebija nekādas nojausmas , kur un kā dosimies , bija tikai aptuvena vīzija.
Plāns bija noīrēt velo un izbraukt maršrutu Cami de Saint Jaumes, cik nu tas būs nedēļas laikā iespējams (no El Porto de la Selva – līdz Alcarras), nezināju pat no kurienes sāksim – vidus , El Porto vai Alcarra, zināju tik, ja sāksim ar rietumu galu, tad gribu pieķert klāt Saragosu , ja ar austrumu – tad pieķert klāt arī Franciju.
Man arī jāatzīstas, ka es nezināju ka šis ir tas pats slavenais svētceļnieku maršruts, jo līdz šim man likās ka tas slavenais ir “Santiago compostello” , realitātē izrādījās ka tas pats vien ir, un šī vienkārši ir Katalonijas daļa 🙂

Lai nu kā, ši “neplānotība” patiesībā izvērtās par super piedzīvojumu.

Mēģināšu rakstīt pa dienām, tā laikam būs loģiskāk un sadalāmāk. Ceļojuma laikā man visas dienas bija sajukušas, tā īsti atceros tikai vienu svētdienu, kad vakarā vajadzēja nopirkt pārtiku, bet visi veikali bija ciet. Pārējās dienas – kāda starpība 😉

22. oktobris, trešdiena, ierašanās.

Izlidojam ~18tos, un ~21nos esam Barselonas lidostā.
Lidmašīna ir Airbus, un jāpiebilst – ērtākā, ar kādu līdz šim nācieslidot.
Lidojot sastādam aptuveno rīcības plānu – noīrējam riteņus un dodamies uz El Porto. Un iespējams Franciju.
Un pēkšņi ienāk prātā traka ideja – īrējam motorollerus! Cik tas maksā un vai vispār ir iespējams, īsti vēl nezinam , bet ideja aizrauj – maksā gan  jau dārgāk kā velo, bet lētāk kā auto, izbraukt var praktiski visur turpat kur ar velo, nav jāuztraucas par stāvvietām, nu nav arī jāminas līdz nespēkam  Lidostā noķeram wi-fi, apkatamies nomas – jā, ir – skūterus var iznomāt par ~15-20 eur dienā.
Arī par nakšņošanu vēl nav nekādas skaidrības (tas nekas ka bija 5 mēneši laika sameklēt naktsmītnes 🙂
Padsmit minūtes autobusā, un esam pašā Barselonas sirdī – Katalonijas laukumā, no kura sākas arī pilsētas lielākas bulvāris – La Rambla. Pa vidu milzīga gājēju iela, gar malām viss pārējais. Vēl padsmit minūtes interneta dzīlēs, un arī naktsmītne ir atrasta – hostelis nepilna kilometra gājienā. Tā nu čāpojam pa Ramblu baudamdzīvo pilsētu, līdz saniedzam savu galamērķi.
Galamērķis ir Hipstel – jebšu – Hipster Hostel. Rūtainu kreklu un šalles mums nav, bārdas arī tādas nekādas, tomēr avantūrisma pietiek lai izvēlētos tieši šo vietu, un tā neliek vilties Par nepilniem 8 eiro šeit ir naktsmītne 10vietīgā istabā ar balkonu-terasi un civilizāciju – elektrība, duša un viss kas jau nu pienākas. Cenā ir iekļautas arī brokastis, ko nākamjā rītā arī kārtīgi atstrādājam 😀 Ja būtu jābrokasto kafejnīcā, laikam iztērētu vairāk kā par nakšņošanu kopā.  (P.S. patiesībā ir arī gluži glauni numuriņi, protams par attiecīgu cenu, bet šādi 6 un 10 vietīgi – tādiem blandoņām kā mēs, kam komforts nebūt nav tā būtiskākā lieta 😉 )