Ārciems – Staicele treils

Sākumā biju domājis ka uzrakstīšu normālu rakstu, bet slinkums mani uzveica, tāpēc ielikšu tikai logu, papildinātu ar bildēm :)
P.S.  Tiem kas nesaprot par ko ir runa – svētdien, 09.06.2013, pieveicām 24km garu bijušā dzelzceļa Ainaži – Valmiera posmu, maršrutā atrodot 85 noslēptus punktus (slēpņus).

staicele1902. gadā tika apstiprināti Valmieras Šaursliežu pievedceļa sabiedrības statūti. Šo sabiedrību dibināja vietējie muižnieki, lai ar jaunu satiksmes ceļu izveidi attīstītu lauksaimniecības produktu tirdzniecību, atvieglotu kokmateriālu transportēšanu, dotu iespēju apkārtnes iedzīvotājiem izmantot mūsdienīgu transporta līdzekli. Turklāt dzelzceļa būvniecībā bija ieinteresēti tādi uzņēmumi kā Staiceles papīrfabrika un Kocēnu alus brūzis, kas par saviem līdzekļiem apņēmās no galvenās dzelzceļa līnijas izbūvēt atzarojumus. Dzelzceļa atzarojums uz Staiceles papīrfabriku izbūvēts Ainažu-Valmieras līnijas pirmajos pastāvēšanas gados, bet Staiceles staciju Dzelzceļu virsvalde kopējā Latvijas dzelzceļu sliežu tīklā iekļāva tikai 1927.gada 15.februārī. Iecirknī Staicele-Pāle-Puikule vilcienu kustība tika pārtraukta 1979. gadā.

Uff …. garas dienas nobeigums.
Izlasījis Nomodas tekstus ka mierīgi visu var izbraukt ar velo, ar MelnaisM sakombinājāmies, paķērām velo un devāmies ceļojumā.
Ar visādiem piedzīvojumiem pa ceļam, beigu beigās drusku pēc 10tiem bijām treila sākumā (precīzāk – beigās, jo maršrutu veicām 85 – 1).
Tā nu rāmi un nesteidzīgi ripinājāmes ar auto no #85 -#50 (sēņu audzētava).  Īpaši ātrāk kā ar velo nesanāca, jo karstuma dēļ logi un lūka vaļā, ja ātri brauc – baigie putekļi. Pozitīvais – šādi ripinoties var daudz vairāk lūrēt apkārt, nav tā ka viss tik pazib aiz loga :) To ka nebūs nekāds “park & grab” variants, sapratām jau ar pirmajām kastēm – pārplūduši grāvji, purvāji, nātres, “egle” starp eglēm utt :) Tā nu katrā vietā meklējām optimālos piekļuves variantus, šur tur nācās pielietot komandasa darbu utt. Tā nu tikām jau līdz minētajam #50, kur sapratām ka jamaina transports un sēdāmies uz velo. Pirmais kilometrs bija – WTF?!?! – rakstīja ka ar velo normāli izbraucams, a mēs peramies pa kaut kādu aizaugušu purva taku :D Pabraukt jau varēja, bet neteiksim ka diži ātri vai ērti. Tikām līdz pirmajam tiltiņam, vēl mazliet, un – opā – nu jau ceļs ir kā ceļš, var normāli mīt. Tā nu turpinājām līdz #25. Šis posms, šķiet bija visinteresantākais.
Tajā brīdī mums parādijās dilemma- kā turpināt ?
Ceļš labs , līdz auto ~8km, līdz #1 – arī ~8km. Braukt atpakaļ 8 km un turpināt ar auto, un finišējot mierīgi doties mājup,vai ar velo doties uz #1 un pēc tam 16 km atpakaļ.
Velo variants bija patīkamāks, auto – praktiskāks. Praktiskums uzvarēja, devāmies atpakaļ.
Braucot domājam baigi labs ceļš,varbūt nobraucam kādu lieku kilometru, bet būs nebūs jāminas pa brikšņiem un mežu. Uzmetam aci vēl kartē (skatīties google kartē bija kļūda, atzīstu :D ), izskatās OK.
Braucam, braucam, ceļs pliek arvien šaurāks, bet arī attālums līdz vajadzīgajam ceļam strauji rūk. Pa ceļam vēl paspēju uzbraukt uz sakaltušas rises un ar slaidu loku piezemēties nātru pudurī :) Kreisajam sānam un rokai reimatisms nedraud:)
Viss braucien beidzas ar to ka līdz ceļam ir palicis 1 km , bet mūsu “ceļš” jau ir pārvērties tādā ka var tikai stumt. 1 km stumjot + 3 braucot pret ~12 atpakaļ. Pofig, ja jau esam iekūlušies, tad dragājam līdz galam. Tā nebija laba ideja – pēc 200 m purvs paliek neizbrienams, vēl pēc 100m – velo pat īsti panest nevar, jo džungļi baigie, bet priekšā vīd purva ezeriņš, kam nāksies brist apkārt. Tā nu 700 m pirms ceļa atzīstam kapitulāciju, brienam un braucam atpakaļ pa garo, bet drošo variantu. Spēki pa purvu patērēti pamatīgi, laiks arī. Neko darīt, tiekam līdz auto, iekrāmējam velo un dodamies uz #24.
Pie kaut kādiem padsmitajiem ceļš paliek draņķīgāks – turpinam. Pie #11, kam T=2, mūs sagaida tāds grāvis ka nākas krietni padomāt kā tikt klāt. Improvizētais tiltiņš no kokiem salūzt, botas piesmeltas līdz ceļiem. Ja jau tā, tad pārējos nepaņemt nav attaisnojuma :)
#1 tiek pieveikts 22:12
Paldies par sēriju – nebija viegli, toties bija aizraujoši un forši :)

Categorized: 140+