Rot Front 2013

“Kurzemes krasts vienmēr ir bijis pirmais bastions cīņai pret Rietumiem. Šodien, piekrastes kāpas slēpj miljoniem tonnu betona, kas ir pēdejie, aizgājušo impēriju varenību, liecinieki. 80-tajos gados, apsekojot rūpigi sargāto robežu, nācas apiet posteņus un izvairīties no patruļām. Šodien, es tev piedāvāju izbaudīt līdzvērtīgas sajūtas – lai iegūtu vērtības, tev nāksies apiet prihvatizētas teritorijas, iefiltrēties piekrastes aizsargjoslā, ka arī padziļināti izprast varda “piljiit” nozimi.
Sakumā tu iepazīsies ar Liepājas nocietinājumiem, kur katrā punktā tu iegūsi vērtību. Pec tam tavs uzdevums turpināsies divos segmentos – izmantojot aprakstu, tu dosies Ventspils virzienā un noskaidrosi dažādas vērtibas. Bez tam, paralēli, tu virzīsies dažādos leņķos, projicējot azimutus un attālumus, lasot vērtibas un skaitot tās kopā. Noslegumā tu izmantosi visas iegutās vērtības, lai aprēķinātu slēpņa gala konteinera atrašanās vietu.”

Izklausās iedvesmojoši? Ja jā, tad tālāk varēsi izlasīt, kā mēs (7 cilvēku komanda – 3 Mārtiņi, Aija, Airisa, Gundars un Armands) tikām galā ar šo uzdevumu.

Īsā versija: 3 diennaktis , 930 km. Plus nesaskaitāmas dienas pildot mājasdarbu – meklējot objektus dažnedažādās kartēs, interneta plašumos un daudz kur citur. Kopā atrasti un apmeklēti tuvu pie 70 objektiem – 16 Liepājas cietoksnī, 25 “parastie” objekti un 22 projekcijas. Lai dabūtu gala koordinātes, ir jāatrod pilnīgi visi punkti, projekcijas tiek veiktas dabā no punkta  uz punktu.  Tā kā parasta grādu noapaļošana dabā ir 16m uz 1km, bet projekcijas ir normālos kilmetros, tad šāda nobīde lai atrastu kādu ojektu mežā, ir diezgan būtiska.

Garā versija: Tā kā Aija ir pacentusies un jau uzrakstījusi superīgu logu, tad nemēģināšu visu vēlreiz pārrakstīt pa savam, tik pāris vietas papildināšu :)

“Nu ko, tas ir padarīts – cipans, jninja, tolx, susuriits, karlis.timanis, woopii un lemurko ir ierakstījuši savus vārdus Rot Front logbukā :)
Pa ceļiem un neceļiem nobraukti 930 km, piedzīvojuma režīmā pavadītas pilnas trīs diennaktis (tiem, kas šajā brīdī padomā – eu, ko tad jūs tik lēni?! – varu atbildēt – mēs netiecāmies pēc ātruma, mēs izbaudījām ;) ).
Bet par visu pēc kārtas.
25.08. vēlu vakarā abas mūsu ekipāžas ieradās Liepājā. Plāns bija tāds – izmantot tolx sarūpētās komfortablās naktsmājas (brokastis uz balkona iekļautas piedāvājumā) un astoņos no rīta uzsākt pirmo fāzi – Liepājas cietoksni.
Tomēr realitāte ieviesa savas korekcijas, un 26.08. jau plkst. 6.00 ar devīzi “поехали, потом заведем”, mēs startējām tikko publicētā Liepājas Velotreila virzienā. Rezultātā +9 FTF, kas, protams, ļoti pacēla visas komandas personīgās vērtības apziņu un cīņas garu – bet cietoksnī mēs nokļuvām pāris stundas vēlāk, nekā plānots.
Pati par sevi pirmās fāzes vērtību atrašana nekādas problēmas neradīja – vienu pēc otra apsekojām daudzus interesantus objektus, kuru skarbo skaistumu vietām gan visai bojāja cilvēku atstātās… teiksim tā, pēdas (woopii gan teiktu citu vārdu :D ). Te nu vispār jāatzīst, ka visi pirmās un otrās fāzes objekti, kurus autors bija atzīmējis kā “unikālus” un “autentiskus”, tādi patiešām arī bija, un noteikti ir apmeklēšanas vērti. Tika atjaunots arī viens otrs padzisis simbols – te nu lai autors neņem ļaunā, bet Lemuram krāsas baloniņa iegādes brīdī laikam bija piemeties daltonisms, tādēļ daži uzraksti vairs nav melni, bet gan brūni :/ Tā kā pa ceļam tika paņemti arī pāris parastie slēpņi, pārsista (un ļoti operatīvi nomainīta) pirmās ekipāžas mašīnas riepa, satikts Liepājas Velotreila autors un pēc viņa lūguma atjaunots viens jau pazudušais šī treila slēpnis, tad uz cietokšņa vērtību savākšanu kopumā aizgāja piecas ar pusi stundas un tika nobraukti apmēram 100 km (es jau, šķiet, minēju, ka mēs netiecāmies pēc ātruma, bet gan baudījām ;) ).
Arī turpmākās mūsu darbības neizcēlās ar īpašu steigu. Garšīgi papusdienojuši Liepājas DocPizza, sarūpējuši jaunu riepu un iepirkuši visu to, ko aizmirsām Rīgā, otro fāzi uzsākām ap 17.30.
Pašā fāzes sākumā mūs gaidīja nepatīkams pārsteigums – pirmā mājasdarba punkta, objekta kāpās, atrašanās vieta tika ātri uzmeklēta, bet paša objekta tur, diemžēl vairs nebija – tik vien kā sarūsējušas skrūves…. Ko lai dara, nācās zvanīt autoram (kaut gan biju cerējusi, ka braucienā tiksim galā vairāk vai mazāk saviem spēkiem).
Vispār sākumā bija nelielas grūtības izprast projicēšanas (fāze 2b) būtību, un, kā izrādījās, mājasdarbs (fāze 2a), ir izpildīts tikai vienam no komandas, pie kam šajā mājasdarbā ir dažas šaubīgas vietas – bet komanda pirmās fāzes laikā jau bija sastrādājusies, katrs zināja, kas viņam jādara, un piļīšana norisēja visai raiti (līdzpaņemtās rācijas, starp citu, labi noderēja). Tā bija līdz brīdim, kamēr pievakarē mēs neatdūrāmies pret Akmeņraga bateriju. Precīzāk sakot, atdūrāmies pret baterijas neesamību manis izskaitļotajās koordinātēs. Jau krēslā, paļaujoties uz vietējā onkuļa padomu, aizpiļījām kaut kur pavisam šķērsām – un ap pusdesmitiem vakarā tika pieņemts lēmums mest mieru un doties uz naktsmājām, kuras šoreiz bija sagādājis cipans. Mums paveicās nakšņot fantastiskā lauku mājā un no rīta pat apskatīt tādu interesantu vēsturisku objektu kā manteļskurstenis.
27.08. no rīta izdevās iztikt bez jaunpublicētiem slēpņiem tuvākajā apkārtnē, tādēļ atsākām uzreiz ar vakar neatrasto bateriju. Saules gaismā viss izskatījās daudz savādāk, tāpat lieti noderēja Rīgā palikušo draugu padoms – un visas četras pozīcijas tika diezgan ātri atrastas.
Vispār, runājot par Rīgā palikušajiem draugiem – jāsaka, ka visu ceļu mēs jutām jūsu atbalstu un patieso interesi, ar kuru tika sekots mūsu piedzīvojuma tiešraidei iekš twitter. Prieks, ka jums patika mūsu seriāls! ;)
Veiksmīgi apvienojot projicēšanu ar mājasdarba punktu atrašanu (un dažu pa ceļam esošu slēpņu paņemšanu), virzījāmies uz priekšu, kamēr nenonācām pie vēl viena šaubīgā objekta – Alsungas bānīša. Stundu ilgi meklējumi pilnīgi “ne_lodziskā” vietā (kā mēs to pēc tam sapratām), kurus vēl bezcerīgākus padarīja iepriekšējā gada neatradēju logs, beidzās ar zvanu draugam un papildus hinta saņemšanu. Pēc tā kļuva skaidrs, ka jāmeklē apmēram divreiz tālāk no kāda objekta, nekā mēs to darījām. Laikam jau tāpēc, ka Lemurs, pildot mājasdarbu, nebija iedziļinājies spoilerbildē dotās kartes mērogā. Tagad gan pareizās vietas atrašana neprasīja īpaši lielas pūles. Varam apliecināt, ka pāļi zema ūdens līmeņa gadījumā ir labi redzami, un iegriezumi uz koka arī pastāv dabā.
Nākamais klupšanas akmens, kā viegli var iedomāties, bija Jūrkalnes bānītis. Te gan izdevās iztikt bez palīdzības no malas, tomēr zināmu laiku tas aizņēma. Pateicoties jninja, vispirms tika atrastas autora minētās “iespaidīgās drupas” – kuru iespaidīgumu gan mēs atļāvāmies nedaudz apšaubīt – un tad jau atradās arī simbols.
Negaidīti iepauzējām pie elementārā objekta “Piemiņas zīme”, apspriežot, ko gan autors ir īsti domājis ar šādu uzdevuma formulējumu. Versijas bija vairākas, bet beigās mēģinājums domāt “lodziski” izrādījās veiksmīgs un tika pierakstīta pareizā vērtība.
Vakarpusē, izpildījuši no rīta pieņemto “maksimuma programmu”, sākām domāt par naktsmājām. Ideālais variants atradās visai drīz, gleznainā jūras krastā blakus Užavas bākai. Kamēr jau pa tumsu tika slietas teltis un vārītas vakariņas, neliela trako grupiņa jninja, karlis.timanis un lemurko sastāvā nolēma paieties pa mežu un pameklēt kapteiņa Dūves kapu. Vienkārši tā, katram gadījumam – jo iespējas atrast šo objektu naktī bija līdzvērtīgas nullei (īpaši jau tāpēc, ka Lemura izpīpētās objekta koordinātes izrādījās diezgan tālas no precīzām). Tomēr, pareizu karšu izmantošanas un veiksmīgas apstākļu sakritības rezultātā kaps tika atrasts! Lieki teikt, ka atpakaļ nometnes vietā atgriezāmies kā varoņi :) Un kā reiz laikā, lai baudītu komandas biedru pagatavotās vakariņas.
28.08. rīts bija atsvaidzinoši vēss – plkst. 7.00 +7 grādi. Tas mudināja ātrāk sakrāmēt mantas un doties ceļā, ko mēs arī darījām. Turpinot ceļu jau pierastajā stilā (projekcijas + objekti + blakus esošie slēpņi), valša tempā virzījāmies uz priekšu. Uz šo dienu atlikušie 2. fāzes punkti grūtības nesagādāja, vienīgi pats pēdējais projekciju punkts bija beidzis pastāvēt – tajā vietā šobrīd notiek vairāk vai mazāk intensīvi būvdarbi. Otrais zvans autoram atrisināja situāciju, pēc tam diezgan ātri tika paņemti vēl pēdējie mājasdarba objekti un veikts gala koordināšu aprēķins. Brauciens uz finišu vismaz priekš manis bija maksimālā sasprindzinājuma brīdis – jo viss jau ir izdarīts, atliek tikai uzzināt, vai pareizi.
Izrādījās, ka pareizi gan. To triumfa brīdi ir grūti aprakstīt, tāpēc pat nemēģināšu. Bet uzvaras saucienus varēja dzirdēt, laikam, līdz pašam Venstpils centram :)
28.08. plkst. 13.31 mūsu ceļojuma galvenā daļa bija beigusies. Bet piedzīvojumi vēl turpinājās ar negaidītu FTF pie Kaltenes akmens (vai tad nu mēs varam savādāk!). Pēc tam jau gan beidzot tika nolemts braukt uz Rīgu, kur jaukā krodziņā mūs jau gaidīja draugi. Viens otrs pat ar puķēm :) Paldies, tas bija forši!
Paldies manai komandai – par to, ka uzticējāties, pievienojāties, plānojāt, piļījāt, sēdējāt pie stūres, ložņājāt pa drupām, nenolaidāt rokas, uztvērāt ar humoru un vispār darījāt, ko nu kurš varēja, lai mēs visi tiktu līdz uzvarai (bet nākošreiz tomēr būtu labi vēl kādam izpildīt mājasdarbu! ;) ).
Paldies autoram par ieguldīto milzīgo darbu, par izdomu, par iespēju apskatīt interesantus objektus un uzzināt šajā ceļā daudz jauna gan par vēsturi, gan, laikam, arī katram par sevi pašu. Un gala konteiners tiešām iespaidīgs!
Rot Front!”

un mani papildinājumi:

“Nu re, pēc Lemurko izsmeļošā un sīkā izklāsta, man tik atliek tam visam pievienoties.
Milzīgs paldies Lodzim par iespēju doties šādā ceļojumā, un Lemurko par mājasdarba pildīšanu un “spērienu” beidzot saņemties un izkustināt pēcpusi, jo šis ik pa laikam bija aplūkots un atlikts uz “kaut kad vēlāk” , kā arī protams, visiem komandas biedriem – lieliska sadarbība, kas vainagojās ar gandarījumu un rezultātu. Kaut arī slēpņoju pietiekami ilgi, un sen jau biju dzirdējis leģendas par autoru un viņa slēpņiem, tā nu sanāca, ka man šis bija pirmai Lodža slēpnis, beidzot pa īstam iepazinu lodziku/loģiku, uzzināju kas ir miljemas, vismaz ar piļīšanu jau bija pieredze :)

Īss kopsavilkums papildinot iepriekšējo logu.
Distance – 930 km (odometrs nonullēts izbraucot no pagalma un rādījums iebraucot atpakaļ pagalmā)
Laiks – 3 diennaktis. (19:30 7dien izbraucām no Rīgas un 3dien 19:30 ieripinājāmies Āgenskalnā, kur tikām sagaidīti ar puķēm un orķestri un disko team. Sarkanā paklāja gan nebija, bet mēs neļaunojamies :D )
Veikums – Rot Front atrasts, paralēli pievienojot 10 FTF un vidēji +4 parastos slēpņus dienā “pa ceļam”

par FTF
4:00 – nopīkst telefons
6:00 – jninja (čukstus) – “eu, Cipān, tikko treils publicējies. Moš FTF ?”
es (samiegojies) “nuu… es nezinu …. jāpaskatās (veru vaļā telefonā c:geo) Domā vajag?”
– jninja – “Nū… mēs tak esam geokešeri…”
– es – “hmm… eu Tolx , treils publicējies”
– Tolx “aha (doma ka mēs ākstamies un mēģinam izjokot, tomēr samiegojies ņem planšeti”
– jau bariņš – “hm, tuvākais 500 metri, moš paņemam”, “pārējos modinam vai atstājam lai brokasto?”
tikmēr pārējie no mūsu bubināšanas ir jau pamodušies. Iespēju atjēgties mēs viņiem nedodam, tikai pasakam maģiskos “FTF , treils, maucam”
rezultāts – 6:36 pielogota pirmā kaste un ~stundas laikā esam jau esam izbraukājuši visu Liepāju.

Lieki piebilst, ka no Rīgas startējām 7dien vakarā, lai varēu normāli izgulēties. Kā tad :D
—-
uz pierakstu lapām dažas piezīmes izskatās smieklīgi, piemēram:
“Brūna krāsa. Shit!”
“21:00 Problēmas ar Akmensraga bateriju. Nepareizas koordas”
utt (tālāk sākas spoileri, tāpēc tos neminēšu)

2dienas rītā pēc modinātāja zvana tikai daži ir gatavi celties. Tiek uzlikts Status Quo “In the army now” , uzreiz visiem sejās parādās smaids un visi saprot ka nāksies vien celties un smaidīgi rāpjās ārā no migām

ceļojuma beigās vārdi “konceptuāli” un “autentiski” iegūst jaunu nozīmi.

uff
tik daudz iespadu, ka vēl joprojām nevaru atgūties un sakarīgi to sasiet kopā, tāpēc savu skribelējumu beigšu ar vienu grutīgu +1FP :)

Pāris bildes no mana telefona un twitera. Iespējams vēlāk būs vēl papildinājums.

Categorized: 140+, geo