Ziema klāt! (un autopiedzīvojumi arī)

Šodienas autopiedzīvojumi.
1) Tā kā vakardien auto nebiju kustinājis, vakarnakt bija normāli mīnusi, šodien atnākot pie auto secināju ka visas durvis ir aizsalušas. Piesaucot seno latviešu dievību “Maitasals” un ne visai labi nodomājot par Mērfiju un viņa likumiem, vecu trīskāršu riņka deju ar pietupieniem ap mašīnu,,, cenšoties atvērt durvis, tai pat laikā nesalaužot rokturus. Beigu beigās tomēr man izdevās ar atslēgu atslēgt pasažiera durvis un tās atvērt. Iekāpšanas veids ne tas ērtākais, bet tomēr labāks nekā dejošana ap auto, un es varēju doties ikdienas gaitās. Protams, braucot mašīna uzsila, visas durvis sāka darboties. Principā normāla ziemas diena un gadījums.

2) Diez vai es speciāli aprakstītu vienkārši aizslaušas durvis. Taču izrādījās, ka tas bija tikai sākums. Mērfija kungam laikam nebija paticis, ko es bijju padomājis, un viņš nolēma parādīt, ka viņa likumi darbojas. Iznākot no kādas centra ēkas, pie kuras man bija izdevies veiksmīgi noparkoties gandrīz pie durvīm, ņēmu no kabatas atslēgas, un kā tas dažkārt mēdz gadīties – tās nokrita zemē. Viss būtu forši, ja tās piezemētos uz ietves. Taču manējām bija citi plāni – tās ar slaidu trajektoriju iekrita padziļinājumā starp ietvi un pagraba logu. Un, kā jau lielajam vairumam šādu logu, starp ietvi un māju bija metāla restes. Tā nu es skatījos uz atslēgām, kas bija ~1.5 zem ietves līmeņa un jutos stulbi. Situācijas novērtējums nelikās daudzsološs – pagrabs izskatījās neapdzīvots, ēkā uzņēmumu daudz, kam jautāt par pagrabu īsti nav, un pat ja būtu, atslēga visticamāk ir īpašniekam un varbūt apsaimniekotājam.
Tā nu sāku organizēt atslēgu glābšanas operāciju – apzvanīt draugus un paziņas, kas varētu atbraukt ar striķi un magnētu vai vismaz stiepli. Kamēr zvanījos, tikmēr no ēkas iznāca kāds vīrietis un smaidot jautā – “Nu ko, atslēgas iekrita?” Apstiprinoši pamāju ar galvu un norūcu “mhm”. “Nekas, tūlīt dabūsim ārā, nav jau ne pirmā reize, ne pēdējā”
Izrādās, viņš kamerās bija vērojis kā es tur izpildos, un pēc ~2-3 minūtēm pagraba logs bija atvērts un atslēgas bija pie manis.
Papļāpājot, izrādījās, ka es ne tuvu neesot vienīgais, kas šādi izpildoties, un atslēgas tur krītot samērā regulāri.
Tad nu teicu milzumlielo paldies un devos tālāk.
Morāle?
Katrai problēmai ir vairāki risinājumi, pie tam par dažu eksistencu tu pat nenojaut, tie paši tevi atrod 🙂

redeles

Categorized: 140+, auto